kāpēc man nav ne jēgas, ne vēlmes rakstīt kļauzas par "rīgas satiksmi": divas sabtransporta neciešamākās iezīmes nepakļaujas tās kontrolei:
1) līdzpasažieru ikdienas mudacisms
2) sastrēgumu rindas - pāris sabtransporti iespiesti starp simts trīsdesmit četriem personīgajiem, no kuriem katrā turklāt sēž ne vairāk par vienu cilvēku [šitā ir tā slavenā viensētība, jā?!]

pa īstam efektīvi to varētu risināt tikai un vienīgi pilnībā nodalot personīgo un sabtransportu - vai nu ar park'n'ride palīdzību, vai sabtransportējot cilvēkus privātajiem auto nepieejamās teritorijās [pazeme, gaiss, нуль-транспортировка] vai arī [mans favorītākais paņēmiens! nekas nav jādara+nekādu izmaksu, ne milzu autostāvvietas būvējot un apsargājot, ne metro rokot] - zēni pa labi, meitenes pa kreisi - sadalot rīgas ielas sabiedriski lietojamās un personīgi braukājamās. ar bonusiem [taisnākie, ātrākie, ērtākie maršruti] sabtransportam, kurš pārvadā vairākumu.

kad es beidzot kļūšu rīgas mēris, būs. gaidiet.