divtūkstošdevītais tātad.

it kā jaunās mājas, bet patiesībā pārvācos jau pagājšgad. šogad nevienu reizi nekur nepārvācos, kas pēdējiem gadiem pieciem ir visnotaļ nepierasti.
it kā gada nozīmīgākais jauncilvēks ir etalonfunkcija, bet arī ar to iepazinos jau pagājšgad, un virtualitātē - velnsviņzinkad. toties pamanījāmies aizbraukt tuvāk ekvatoram un viena otru nenosist!
vārdsakot, nespēju atcerēties neko tipiski šogadisku. pat nevienas depresijas, nevienas histērijiņas, nevienas pārgrieztas vēniņas. audzēju matus, cepju pīrāgus, dzenāju ciemiņus.

nākošgad gribu sākt nodarboties ar boksu un aizbraukt uz āfriku [ar m.] un antarktīdu [bez m.]. mazāk strādāt, un pofig, ka mazāk pelnīt [lai gan mazāk pelnīt tāpat sanāks par godu jaunajiem nodokļiem, lol]. un mazāk kontaktu ar kaimiņiem. paldies par uzmanību.

ā, un kādu, kas aizies ar mani uz kino, uz jauno š. holmsu!