mani vārgie mēģinājumi piekopt filazofiju "iepriecini sevi/lutini sevi pēc iespējas biežāk" ir totāli izgāzušies. tur pat nav jāgaida nāves slieksnis [uz kura cilvēks visu ko saprotot], tur cilvēks top izbesīts pāris nedēļu laikā.

jo viena lieta ir tad, kad tevi iepriecina pasaule un tās parādības [saule kutina degunu; uz ceļa atrasts miljons; ir iestājies miers visā pasaulē],
un pavisam kas cits, kad tu sev iepotē šizofrēniju, kļūstot no vienas puses par pārlutinātu gribuli, no otras - par pakalpīgu apteksni. bveh.

ja nu vienīgi pirms tam izveic spēlīti ar "nopelnīšanu". ļoti patīk, piemēram, strādāt svētdienas naktīs, lai pirmdien pamostos brīvlaistai. pirmdienaaah!