ziedoņa puķes, ziedoņa sals
lasot kadari, iedomājos, cik viegli tomēr latvija tika cauri:
bija jātiek galā tikai ar vāciju un padomiju, picas fašistu roķeles tik tālu uz ziemeļiem neaizsniedzās.
plus nekādu vietējo plānprātiņu, kuri cītīgi piekopj asinsatriebību 197. paaudzē, jo "mūsu senči tā ir darījuši".

gandrīz vai uzrakstīju "toties arī pirmo starptautisko bukera prēmiju dabūja tieši albāņi, nevis šaizemieši", bet pārdomāju. kāds gan tam sakars ar mokām un ciešanām? kadare ir vienkārši ļoti, ļoti labs. bet es šodien - ļoti, ļoti pļāpīga, ej nu sazin kāpēc.