valoda tāda maigā. un principā neko neatšķiras no rakstības, vienīgi tur kaut kā mazliet jāpašķobās, kad ir "a" (ko izrunā kā mūsu plato "e") vai "o" ar punktiņiem (kuru izrunā aptuveni kā vācu "u" ar umlaudu), bet nu patiesībā nejūtu,kad ir tie punkti un kad nav.
un izruna tāda maigā. nezinu, kā to nodefinēt, bet manu vārdu viņiem ir grūti izrunāt, jo smagi burti iekļauti (g, d, r) un tad viņi mokās un finālā pasaka "Kerta".
uzsvarus parasti liek uz pirmās zilbes un teikuma intonācija ir krītoša, viņiem pat jautājumu teikumos nav tāda jautājošā izteiksme, un tas ir pavisam dīvaini, jo tad nemaz nevar saprast, kas notiek - jautā vai stāsta.
kaut kā tā.

Kāpēc tāda interese?