deviņdesmitajos iznāca brīnišķīga ezotēriskās ievirzes avīze "paralēlā latvija". bijām atraduši veselu čupu un pat apņēmušies nenokurināt, bet laikam tomēr apsolījumu lauzām. ļaunie pieminekļi un ne mazāk ļaunas āderes, kas apstaro rīgu un saeimu, vampīri-konduktori un ieteikums policistiem pilnmēnesī uzvārīt nogalinātā asinis, lai atrastu slepkavu.

vot, sajūta, ka paralēlā latvija sāk materializēties. emociju nav vispār, ir viens vienīgs: e?
arī uz visādiem līdakām, dobeļiem, šleseriem žirinovska inkarnācijām. atgādinājums sev: vēlēšanu kampaņām tuvojoties, izdzēsties no internetiem.

bet paralēlā latvija man ir глубоко параллельна, man pašai sava. adoptēšu kādus divdesmit gab, taisīšu valsti valstī.