jau otro dienu lielāko dienas daļu pavadu viena, un tas ir afiģeķ cik labi. strauji samazinājusies atkarība no interneta un da jebkāda atkarība, strauji pieaudzis dumas smaidīšanas koeficients ikdienā.

aiziet uz parku ar geimenu, patulkot natgeo par antarktīdu [par antarktīdu!], nopirkt puķuzirņus kleitas krāsā.

bāc, cik lieliski pelēka diena.

[šeit vajadzētu garu'n'izsmeļošu komentāru par to, cik ļoti es savu dzīvesbriedi uķipuķi, un cik ļoti mana patika pret vienatni nav vienādojama ar attiecību pagrimumu, a nafig?]