[illumines ierakstu atskaņās]

1904. gadā manā mīļajā rio uzsāka obligāto vakcinēšanos pret bakām - slimību, kura vietējos iedzīvotājos slaktēja kvantumiem. vārdus "mikročipi", "farmācijas koncerni" un "valdības sazvērestība cīņā par elitāru rasi" viņi tolaik nezināja, taču vienalga - atnāk pie tevis sazin kas, iesprauž adatu, iešļircē kaut ko nesaprotamu un rētu atstājošu. brazīļi ir temperamentīgi, tāpēc ar bubināšanu delfos neaprobežojās - grautiņi ilga veselu nedēļu - cilvēki gāza laternu stabus, dedzināja tramvajus, uzbruka sanitārā dienesta darbiniekiem, laupīja un postīja vakcīnu noliktavas, apšaudīja policistus un karavīrus. bakas tomēr tapa likvidētas, bet kampaņas iniciators osvaldo kružs pēc dažiem gadiem, uz visiem smagi apvainojies, nomira, nepiedzīvojot, kā viņam par godu uzceļ kaut kādu tur akmens veidojumu.

mūsdienu pasaule ir kļuvusi pārāk piesardzīga. gripas pote, piemēram, nav bīstama, taču ir bezjēdzīga - es ar gripu pat pie ārsta neeju, guļu gultā-dzeru tēju ar aveņu ievārījumu-blenžu seriālus-untumojos-kačāju imunitātes bonuspunktus. lai es pret to potētos?!

taču vispārējais "hormonālai kontracepcijai - nē, tas ir ļaunumz" samulsināja pat mani, kokos dzīvojošo, lapas grauzošo.