es vēl joprojām reāli baidos no ārstiem! daudz vairāk, nekā no krītošām lidmašīnām vai rīgas nakts dzīves īpatnībām. ceru, ka pa visiem šiem gadiem [padsmit, bet varbūt pārdesmit?] mediķi būs iemācījušies paņemt asinis no manām rokas līkločos gaistošajām vēnām, tās nepārdurot, nenošļakstot ar asinīm perimetru etc.

es te niekojos ar ideālas valsts lipināšanu - pa gabalam, pa gabaliņam - nu, lūk, medicīnu un veselības aprūpi pavisam noteikti spertu no kubas.