izrādās, man ļoti patīk bērni. izrādās, man ļoti patīk bērni pat tad, ja aizeju gulēt četros, bet jau astoņos mostos no kliedzieniem-rāpieniem-citām aktivitātēm sev apkārt, atkarībā no tā, kāda izaugsmes pakāpe ir sasniegta. bērni ir forši, ar viņiem nav jāskatās seriāls "cerību iela" vai jādzer alus, kasot vēderu, vai jāiesaistās līdzīgās apšaubāmās aktivitātēs.

vispār tagadnei raksturīgs tas, ka viss notiek īstajā brīdī, gandrīz kā koelju-šmoelju romānos. centieni uzvārīt ūdeni elektriskajā tējkannā, kuras raksturu samaitāja senāks mēģinājums uzvārīt tajā karstvīnu, rezultējas ar to, ka ūdens pēc piecām stundām tomēr uzvārās - tieši tajā brīdī, kad ir visvairāk vajadzīgs. dzīve ir kļuvusi tāda maģiska.

maģiskās dzīves ietvaros gribētu mūža nogalē pārvērsties par dzērvi un par cilvēcisko eksistenci saglabāt sākumā atmiņas miglainas un netulkojamas, bet pēc tam - nekādas.

mājās ir patīkami auksts, jo labu laiku nav kurināts. adaptācijas nolūkos varētu saritināties turpat uz grīdas un aizmigt. bet varbūt tomēr ne.