dear diary,

visa diena pagāja zem
zīmes ar visu no tā izrietošo.

un vispār, ir vairāk jāguļ. uz vakarpusi pavisam skrēju sienās, zaudēju runas spējas. smiļģa muzeja dzertuvē nepiedāvā ne kofeīnu, ne kokaīnu, bet "vakara vadītājs", koncertam sākoties, liek visiem piecelties kājās, jo savādāk zālē nebūšot vietas [paldies vismaz, ka nelika lēkāt un sist plaukstas], tādējādi stimulējot visādus manus reiboņus un ģīboņus, un vēlmi pieķēdēties pie lustras, jo savādāk smoku. nē, nadja bija jauka. tiesa, būtu vēl jaukāka, ja ne viss iepriekšminētais.