runājot par reālismu, projekts "kā izdzīvot krīzes apstākļos ar četriem latiem dalīts uz diviem dienā" turpinās. es jums teikšu - bez problēmām! pusfabrikātiem gan naudas sen vairs nepietiek, taču kā reiz teica šrīla prabhupāda: "šķīvis kičarī un nedauz jogurta ir nabadzīga cilvēka mielasts, kas ir arī valdnieka cienīgs!" konfektes eju ēst ciemos. dejot krogā uz galda neeju, toties esmu izvilkusi mūžību neskartu maģāru valodas disku un apzinīgi atkārtoju: mennyi ideig kell varni az etelunkre?* plānoju izvilkt arī auduma strēķi ar lieliskām rudmatēm bikškostīmos un pupainām nēģerietēm** un uzmeistarot sev kādu apģērba gabalu jeb kas nu man sanāks. varētu, protams, iespringt un sameklēt kādu fiksi atalgojamo gabaldarbu, taču zinot precīzo krīzes beigu datumu*** - kaut kā влом.

*cik ilgi vēl jāgaida ēdiens?
**kas kādreiz bija mani aizkari, vēl kadreizāk - kaija_ka aizkari, bet vēl kādreizāk - viinogas kaut kas. īsts vintage, apģērbs ar vēsturi.
***nē, man nav informatoru garu pasaulē.