etalonfunkcija netieši atgādināja, ka neesmu izstāstījusi vēl divas anekdotes par indiešiem.

pirmkārt, ceļošana. ceļojošs indietis īpaši neplāno ceļošanu un ko viņš tur darīs vai apskatīs. viņš atbrauc, atrod jūtubē fragmentus/dziesmas no iemīļotās bolivudas filmas, kas filmēta konkrētajā valstī vai pilsētā un uzmāksies vietējiem iedzīvotājiem, sak, vai viņi nezina, kur tieši tas ir filmēts, un tad tur arī dosies.

otrkārt, smaržas. deju indieša tuvošanās vienmēr ir sajūtama pa kilometru, es savos cacīgākajos gados neesmu tā smaržojusies. taču pirms divali turībā es biju vnk beigta.
deju indietis - izvelk no somas calvin klein one buteli un pamatīgi sapūšas (principā, mierīgi varēja arī vnk noskrūvēt pūšamo un liet sev visu virsū tāpat). pastiepj buteli man, vai es negribot ar iesmaržoties.
es: ar vīriešu smaržām?
deju indietis: kāda starpība? ja man nav bijis pa rokai smaržu, esmu smaržojies arī ar gaisa atsvaidzinātāju! (viss tādā ļoti dzīvespriecīgā, bet totāli nopietnā intonācijā)