atceros, kā kādā 2000., varbūt pirmajā vai otrajā gadā ar annu a. sēdējām daugavas krastā, es ēdu jogurtu (mandarīnu! kā šobaltdien atceros), apēdu tātad un tukšu trauciņu nometu turpat. anna a., kas uz to brīdi jau pusgadu dzīvoja austrijā un bija samācījusies tur visādas jokainas lietas, piem, tīrīt kosmētiku no sejas, pirms iet gulēt, vai apmeklēt baseinu, vai dzert mazāk, stingri noteica: tā nedrīkst!, un trauciņu savāca. biju autā un ņepoņatkā.

atceroties to, mēle neceļas pārmest indijai visus tos atkritumu kalnus (mēslo gan jau tāpat svētā nevainībā, tik cilvēku daudzums manāmi atšķiras), toties aizdomājos, diez, indiešu mitekļi ir tik ļ. izlaizīti, lai kkā distancētos no tā, kas notiek tiem apkārt? un vai tīrība un kārtība latvijas sabiedriskajā telpā kkā ir saistīta ar to sraču, kas parasti valda vidējā latvieša miteklī?

***

saīds no dzimtenes atveda m. to dienvindiešu nacionālo lupatu, ko apsien kā svārkus, bet kura arī лёгким движением руки pārvēršas par šortiem!!, bet m. neļauj sevi fočēt un likt sociālajos tīklos :(