Pie manis mašīnā ja nesprādzējas, nebrauc. Es to pat neuztveru kā kaut ko dīvainu vai jocīgu, vispār sen nebija sanācis satikt nesprādzējušos cilvēkus pirms te Ēģiptē paskatījos, ka bērnu sēdekļi neeksistē vispār un bērni brīvi planē pa manšīnu, pastaigājoties no vidus daļas starp sēdekļiem, līdz logiem.
Savukārt par to, ka kurš maksā, nav pat svarīgi. Man paziņam (nezinu, sprādzējusies vai nē) blakus sēdētāja avārijā nomira. Tur psih trauma uz gadiem. Piedevām vēl kaut kādā aizdomās turamo sarakstā šamo ielika, jo pēc bremzēšanas ceļa viņš neesot bremzējis gana ātri vai tml, un tā kā līdzvainīgs viņas nāvē. Pieņemu, ka nesprādzēšanās varētu līdzīgi tik traktēta.
Pa Katāra tuksnesi braukājos nesprādzējusies un man Ļ. nepatika tas aspekts. Mašīnā tieši tur nebija kur iesprādzēt. Kamēr rezerves riteni meklējām, izrādījās, ka zem sēdekļa bija pabāzts gan tomēr. Laikam līdzīga filozofija "lai netraucē"...