instabeibe pēc koncerta veselu stundu veltīja tam, lai storijiem uztaisītu viģiku, kur viņa apber sevi ar rožu ziedlapām un uzliek bumeranga efektu. pārspīlēju, protams, tās bija nieka 40 min. sāka iet labāk, kad pieslēdzāmies mēs ar deju indieti, lai apbērtu viņu no visām pusēm. vai jums šķiet, ka es džadžoju? nebūt ne, nesen šķiroju vecas fotkas un atcerējos, cik svarīgi un grūti savlaik bija dabūt autentiski zlobno sejas izteiksmi.

krutākais stāsts šajā sakarā ir šis (un es ticu katram tā vārdam):
https://osfery.livejournal.com/79247.html

***

pēc tam deju indietis ķērās pie slotas, es nokaunējos un gāju viņam palīgā. un tad viņš patiesās šausmās sauca: nedari tā (es biju nometusies uz grīdas uz ceļiem), grīda taču ir netīra!! (grīda nebija īpaši netīra, gk ar tām pašām nelaimīgajām ziedlapām, turklāt dažas min pirms tam mēs basām kājām lēkājām pa tipiski aizdirsto rīgas centra pagalmu, un neko), un pēc tam, kad (ļoti cītīgi) bija visu saslaucījis un sakopis, ļoti cītīgi mazgāja rokas (kas man ne prātā neienāca). vecīt, domāju es, nekad neej ciemos pie baltajiem cilvēkiem, jo īpaši sievietēm, tu būsi reāli sagrauts. un šī nebūt nav pirmā reize, kad vīrietis no ahūna patriarhālas valsts izrādās krutāka mājsaimniece nekā es vai lielākā daļa man zināmo beibju. esmu nošeimota tik tālu, ka esmu sākusi mazgāt grīdas reizi nedēļā personīgajās mājās. domāju par to, cik ļoti nožēlojamai ir jābūt pasaulei, kurā sauklis "sakārto savu istabu" ir kļuvis par atklāsmi, bet dāmas un ne tikai cīnās ar tiem pašiem mazskaitlīgajiem, nožēlojamajiem mājas darbiem, saucot tos par otro maiņu (sure, un tīrīt zobus pirms gulētiešanas ir trešā maiņa, un sobstvenna gulēšana - ceturtā).