atgriežoties rīgā, šokē tīrais gaiss, gandrīz_nulle automašīnu un tas, ka neviens nebrauc virsū uz zaļās gaismas un gājēju pārejām (kijevā es visnotaļ staigāju, fakus rādīdama, jo nu).

dzīvojām pie veča, kas spēlē sitamos ukrainas simfoniskajā orķestrī, tāpēc 2. dienā tikām iefīrēti na haļavu filharmonijā dārgākajās vietās klausīties kkādu ķīniešu mega čellistu. bet kopumā vecim ar mums nepaveicās, jo mēs esam nūģi, bet viņš alktin alka ar kādu pie kamīna triekt mājas vīnu un strinkšķināt ģitāru (vēl jo vairāk, ka sieva bija prom). viņam turklāt ļ. riebjas visādi melnie un krievi, tāpēc mūsu vietā vajadzēja būt gnidrim, abi būtu kvalitatīvi pavadījuši laiku. nē, kopumā jauks onka, bet mani mazliet biedē šīs plašās slāvu dvēseles (manējā, lai arī slāvu, ir visai šaura).

man patika kijeva, jo man vispār visur patīk, un jo īpaši man patīk šokēties un šausmināties, un kijeva godam piegādā ziljoniem iespēju to darīt!!

25-stāveņu pūžņu rajoni vs maza šaura ieliņa, kas iet lejā no kalna, un kur sabūvētas mega villas, korejas vēstnieka rezidenci ieskaitot, kas izskatās totāli mākslīgas, nu, kā no kartona. uz tās pašas ieliņas atrodas arī lol veikals, kura apmeklējums ir jāpiesaka iepriekš.
https://gara.ua/

ukrainas tv ir absolūti ārprātīgs, un to saka cilvēks, kas fano par indiešu kino. ukraiņu māsteršefam, piemēram, ir mazs sakars ar kulināriju (gordons remzijs izmisis plūkā matus), tas drīzāk atgādina survivor un dom 2 krustojumu. kādā vakarā atradām "realitātes" šovu realna mistika (vecmāmiņu sāk vajāt mirušās mazmeitas spoks, kas beigās izrādās mirušās mazmeitas dvīņumāsa, ko atdevuši bērnunamā un kura tagad atriebjas, nu tādā garā), ko vada doktors hauss. tobiš džeks, kurš ģērbjas kā hauss, taisa seju kā hauss un klibojot staigā ar spieķi. un gudru seju švīkā uz tāfeles dažādus simbolus, ilustrējot pārdomu procesu.

rītdien vēlēšanas, kurās, visticamāk, uzvarēs džeks, kurš tēlojis prezi komiskajā seriālā "prezidents". bišk atsit artusu kaimiņu, tikai krietni vien mazāk urlisks