Es esmu dziļi konservatīvs šajā ziņā un justu mazāku kaunu par skriešanu kailam cauri Rīgai par to, ko es justu, ja mani piespiestu applaudēt lidmašīnai nosēžoties. Bet tas man atgādina "introduction day", kas bija manā universitātē. Kaismīga sabiedrisko attiecību speciāliste mums (apmēram 400 studentiem) stāstīja cik dažādi mēs esam un cik tas ir forši. Vienvārdsakot pilnīgu ūdeni. Bet vismaz viens cilvēks bija par to visu sajūsmā - man blakus sēdošā indiete, kas smaidīja un dīdījās un centās applaudēt pēc katra paziņojuma ko priekšā stāvošā dāma izteica.