dil to pagal hai (1997)

kas tas ir ar indiešu 90. gadu filmām, vai tiešām filmmākslinieki bija 10gadīgi bērni? disneja rotaļlietu skaits pieaugušu cilvēku guļamistabās ir biedējošs. madhuri dixit lielāko daļu no sava ekrānlaika filmas pirmajā pusē pavada, plivinoties ar baltu šalli un dziedot ļaļaļā. (tas vairs nav smieklīgi, drūmi teicu es. nē, tas kļūst ar katru reizi arvien smieklīgāk! priecīgi sauca m.)

also, kopš noskatījos k3g, vairs nespēju normāli uztvert vārdu pooja. tajā figurēja megastilīga beibe, kas dzīvoja londonā, un kuru viņas tikpat stilīgie draugi sauca par... poo. es saprotu, ka indiešiem ir savdabīgs priekšstats par angļu valodu, bet kāpēc viņiem neviens neko nepateica.

karoče, ir indiešu/bolivudas filmas, kas ir riktīgi krutas, un ir tādas, kas vienkārši man patīk. šī ir no otrajām. lai gan hei, noskatījāmies tikai līdz obligātajai intermisijai, jo visām (abām) iesaistītajām personām vakar bija ļoti gara diena, tā kā varbūt pārsteigumi vēl ir priekšā.