irāņu kino* vietā skatījāmies ūtoja, 22. jūlijs. beidzot kāda laba stīvena kinga ekranizācija!

atceros, ka pāris dienas pēc notikuma braucām uz līgatnes dabas takām. tur vietējas nozīmes transportā pret mums pagriezās kāds vietējas nozīmes 40+ saburzīts alkāns un priecīgi sacīja, sak, norvēģu puikam jāuzceļ piemineklis.

(ar to es negribu teikt, ka latvieši būtu īpaši stulbi vai nežēlīgi, gan jau tikpat stulbi un nežēlīgi, cik visi pārējie)

*gan jau labi, ka tā, jo, lai man piedod džafars panahi, viņa filmu disidentiskā kvalitāte krietni vien pārsniedz māksliniecisko. principā viņam būtu jāpriecājas par irāņu valdības banu kā lielisku reklāmtriku. also, kurš negribētu izciest mājas arestu personīgajā trīsstāvu villā kaspijas jūras krastā?