Piekrītu par ceļu no/uz; ja iznāku no biroja tīri svaiga un gatava mājās ko padarīt, tad mājās (pēc 15 min gājiena un 45 min vilcienā) nonāku jau ar vēlmi nokrist uz dīvāna un Neko Nedarīt. Pie tam sajūtas ir līdzīgas gan pēc burzīšanās pa vilcienu un Rīgas centru, gan pēc braukšanas ar auto no lauku darbiem.
Jebkurā gadījumā, ceļš no/uz ir liels laikēdis, un cenšos iespēju robežās strādāt no mājām, mani gan traucē prokrastinācija kopā ar pieejamo mājkopības arsenālu, nemāku tā strikti nosēsties pie datora un norukāt savas stundas.