ir aizdomas, ka liela daļa cilvēku neprot dusmas.

dusmoties - tas ir kruta! dusmoties (ti, just dusmas) ir kā sašņaukties koksu (lasi: manas fantāzijas par tēmu, kā būtu sašņaukties koksu). dusmoties ir kā kļūt par šitento, malefisentu. empowerē kā nemetas!

tak paust dusmas ir izšķiest šo enerģiju visstulbākajā, visbezjēdzīgākajā veidā. ja kāds tevi tracina, lai uzbudinatracina no attāluma, neprecīzi citējot paulu koelju! nedod viņam to prieku, šķiežot viņa virzienā laiku un spēkus! lai to dara viņš, bet tu tik stāvi auksts kā aisbergs okeānā un vēro viņu ar ledainu smīnu, izsakot retu reizi ko ļaunu un riebīgu!

***

izstāstīju m. par saviem piedzīvojumiem tehapskates stacijā visos smalkumos. viņš noteica: njā, tev veicas, ka esi meitene. un viņam ir pilnīgākā taisnība, 35 gv vīrieša "varbūt labāk jūs, es šodien neesmu gatava manevriem" neviens neuztvertu ar smaidiem un uķipuķi. srsly, ta stacijā vēl bija sieviete ar bēbi, un ar to bēbi tur cilvēki ucinājās tikai mazliet vairāk nekā ar mani.