Labs Igauņu PRs.
Un gana ūdeņi aiztecējuši, piemirsušies savstarpējie aizvainojumi no brīvības cīņu laikiem.

Tāds upura sindromiņš, negribēt redzēt to, kas grūtā brīdī palīgā nācis, jo tad jāatzīstas, ka pats tomēr nebūtu ticis galā.
Tagad tas vienkārši no mūsu puses ir aizmirsts, tikai igauņi reizēm pabrīnās, ka mēs 14. un 17. jūnijā karodziņus karinām, bet par kaut kādu 23. jūnija svinēšanu savādāk kā pirmsjāņi neko neesam pat dzirdējuši (nē, nu 22. jūnijs it kā ir ielikts dienās, kad var karogu izkarināt, par godu tām pašām Cēsu kaujām, bet...).