šajā sakarā atcerējos, kā iegājām mangaļsalas vesko pēc salčika. tur bijām mēs un vēl divi puikas. tad iesperas kaut kāda bāba un prasa pārdevējai: pilns ar cilvēkiem, ja? tā nīgri atvelk: jā, nav kur sprukt, kā jau brīvdienās.

m., kurš bija pārdzīvojis īpašu traku nedēļu, ar badainiem cilvēku bariem visas dienas garumā, izskatījās tā, it kā tūlīt viņu žņaugtu.