šonakt panēmām tīklus un gājām gulēt mežā, kādus pārsimts metrus no mājas. ap kādiem trijiem padevos un atgriezos gultā, jo, lai gan naktī laiks ir burvīgs, mežs ir auklējošs, bet mēness - netraucējošs, tā arī īsti neizdevās aizmigt (visticamāk, tāpēc, ka pa dienu īsti neizdodas nogurt). m. pievienojās man ap pieciem no rīta, jo bija auksts (!) un sākuši traucēt odi.

uzskatu sevi par klimatvienaldzīgu cilvēku, tomēr, ja gribētu ilgstoši dzīvot 30+ grādos, nedzīvotu latvijā. patiesībā vienīgā reālā problēma ir nepārtraukti fonējoša dark playground sajūta - aktivitātes, kas patīk, karstumā ir realizējamas pagrūti un zūd motivācija; mazāk iespēju sevi noslogot, attiecīgi, mazāk iespēju just piepildījumu. jādara visādas huiņas un jāizbešas par tām. par laimi, ir kaudze ar darbiem, ko rukāt savā puspagrabiņā.

tikmēr apkārt viss kalst, bet igaunijā ugunskuru kurināšana ir stingri aizliegta arī tam paredzētajās vietās.