vakar no rīta vēl aizbraucām uz terapiju pēc sojšlika utml (jā, visu var pagatavot pats, bet man patīk terapija un atbalstīt terapiju), un braukt pa rīgu bija kaifīgi. gribējās turpat arī palikt un darīt to, ko nevar darīt citreiz - parkoties pie katra krūma. pie prezidenta pils. pie brīvības pieminekļa. nekādas ne pļavas, ne mežus, bet palikt centrā un spēlēt zombiju apokalipsi.