kā man te chaj atgādināja /turpinot glābēju topiku/, es tak pati biju, lol, glābēja. kas ir visai smieklīgi, jo reālākais, ko es tajā laikā darīju, bija tirināšanās, gūglēšana un spamošana, ja nu kāds lasa manu cibu tik ilgi. vienīgais apšaubāmi pozitīvais moments tajā visā bija kkāda pašnomierināšana, bet nu srsly, labāk būtu dzērusi (un to es nesaku bieži). liekot roku uz sirds, varu apgalvot, ka neviena no tām darbībām nepalīdzēja "glābjāmajam" izglābt sevi pašam. atliek vien cerēt, ka īpaši arī nekaitēja. paldies jebkam, ka pietika prāta gan toreiz, gan tagad nesaskatīt savā rīcībā kkādu mega varoņdarbu.