negaisu nogulēju mežā, redzēju maz. kaut ko laikam zibināja un ribināja. mans miegs ir pārāk labs: aizmiegu ātri un guļu tik cieši, ka, pat ja pie manis atnāktu brīnumainā runājošā mežacūka, es viņai miegaini nomurminātu: pienāc no rīta, un gulētu tālāk. es to saistu ar savu trulo un lejuupvērsto dvēseles konstitūciju.

lai gan neesmu trve outdoors tips kā mans nelaulātais draugs, nespēju nenovērtēt efektu, ko svaigais gaiss rada uz fizionomiju. divas naktis mežā un nevienu rītu nemodos aizpampusi, pat ne mazliet.