Sarūgtināts par to, ka viņa atklājumi nav tikuši pietiekami novērtēti, Raudive mirst 1974. gadā.

Drīz pēc nāves Raudive atkal liek par sevi manīt — viņa balss atskan daudzu Eiropas parapsihologu dzīvokļos un magnetofonos — lenšu, kasešu un video formātā.

Viņš iejaucas datoru un printeru darbībā. Viņa balss atskan no radio un televizoru skaļruņiem, un dažiem kolēģiem beigu beigās viņš pat piezvana pa telefonu.

/un es tikai gūglēju, vai nav kādas atsauksmes par vakardienu/