šorīt, braucot no treniņa un parkojoties pie mangaļu rimi, ar mani notika divas lietas vienlaicīgi. a) kāpjot ārā no auto, es iebelzu sev ar mašīnas durvīm pa seju un šobrīd izskatos pēc ģimenes vardarbības upura, b) sastiepu nezin ko labajā pusē (nekad neizlaidiet pēctreniņa stiepšanos!), un atlikušie kilometri bjija bojeviku labākajās tradīcijās, kad varonis, asiņodams un sāpēdams, tomēr pēdējiem spēkiem cenšas tikt pie mērķa. nebiju domājusi, ka ātrumu pārslēgšana var sagādāt tādas sāpes. vietā joki par sporta kaitīgumu.