šobrīd cenšos pārvietoties racionāli, resp, tomēr izvēlēties sabiedrisko, ja tas ir izdevīgāk (izpētot, piemēram, šodienas satiksmes ierobežojumus, nospļāvos un sapratu, ka uz izrādi brauksim ar mikriņu), bet tomēr bišk zāģēju sevi, sak, jābrauc ir tik kruta, lai tas būtu izdevīgāk vienmēr. es gribu braukt kā džeks no drive! (lai gan man pēdejā laikā visai patīk, kā es braucu. par parkošanos nerunāsim).

ņemu atpakaļ savus vārdus par lohiem gājējiem. lūdzu, esiet! ja nebūtu džeka, kurš valšķīgi slāja pāri mašīnu pārpilnai brīvībenei, apstājās ceļa vidū, pagriezās pret kādu auto, atspiedās pret kapotu un sāka kko ļečīt šoferim, es nemūžam nebūtu izgriezusies tur, kur man vajadzētu.