arī kad seko, tūlīt ilustrēšu.

vnk mana doma ir šāda: vecāki ir apmēram pēdējie, kas bērnam ir autoritātes! ja vecākus klausa, tad tikai tāpēc, lai darītu visu otrādi!

kkādā ļ. agrā vecumā varbūt tikai klausa un pie lielas trauksmainības. bet arī tad viens moments var apgāzt visu sistēmu. piemēram, m. no sirds ticēja, ka ja viņš apēdīs nemazgātu augli, viņš saslims un nomirs. tā uzskatīja vecāki, un augļi vienmēr tika arī mazgāti. bet tad viņš apēda nemazgātu augli (šķiet, nozaga veikalā un turpat apēda aiz bailēm). ilgi gaidīja nāvi, bet nāve neatnāca. lieki piebilst, ka vecākiem ticības pēc tam īpaši nebija.