Jā, bērnības atmiņās tādu zombēšanu, kā redzu tagad ap 3gadnieci un viņas vienaudžiem, neatceros - bet cik tur atmiņas īpatnības, cik tiešām situācija uz slikto pusi mainījusies.

Puikas uzslavē par kaušanos. Meitenes kaunina par pārāk skaļu runāšanu.
Puikām atgādina, ka viņiem ir jāaizsargā meitenes. Ja meitenes saka, ka viņas arī grib aizsargāt, tad izliekas, ka viņas nedzird un vēlreiz atkārto, kā puišiem viņsa jāaizsargā.
Puiku grāmatās ir laboratorijas, mašīnas, skaidrojumi par laikapstākļiem.
Meiteņu grāmatās ir kā būt labai namamātei, kā locīt un gludināt drēbes un kādas krāsas ir saskanīgas.
Puikām dāvina klucīšus, konstruktorus, zīmuļus; meitenēm dāvina mīkstās mantiņas, lellītes un uzlīmītes.
Un nesāksim nemaz par multenēm (kuras var jau arī neskatīties, tāpat visu dārziņā uzzinās, tai skaitā, par kurām meitenēm pienākas interesēties, un par kurām ne.