tam gan nav nekāda saistība ar dzimumu, šķiet, bet man vienmēr bijis šausmīgs kauns darīt lietas, par kurām man nav pārliecība, ka daru tās labi. tobiš, viena lieta ir interese, bet otra lieta ir tā drosme iet un cīnīties, ka tu te tagad gribi - nezinu, piedalīties darbmācības stundā. un tad tev saka- nu, davai, ņem, taisi putnu būrīti, un tad tu viņu nemāki uztaisīt, visi smejas, un tu ej atpakaļ tamborēt. totāls pārspīlējums, ļoti minimāli balstīts uz patiesu stāstu, bet absolūti balstīts uz manām baiļu fantāzijām. bet laikam šeit mēs atgriežamies pie tava sākumsteitmenta. tu saki: es nemaz negribētu. es saku: es gribētu, bet man bail, ka es nevarēšu, jo *daudz dažādu iemeslu, no kuriem maza daļa ir tomēr balstīta kaut kādos dzimustereotipos*. (ar vadošajiem amatiem šajā gadījumā es apzīmēšu gan konkrētas atbildīgas pozīcijas, nevis savu sapni kļūt par baigo CEO).