man liekas, cilvēkiem bieži vispār ir tāds kā naids pret "vecumu"
jo tad uzreiz tu pēkšņi kļūsti "izmisusi", "nojūgusies", "nespēj pieņemt kko [ka jāsēž dīvānā?]", "dīvaina" utt.
(es ar sportiska kļuvu tikai pēc 30 sasniegšanas, nejūtu to kā krīzi, bet vnk jaunu ceļu un izjūtu meklēšanu, jo nevar visu mūžu tik dzert un skatīties seriālus)