Ir garlaicība pēc informācijas, ir garlaicība pēc cilvēka.
Ticu, ka ja tiešām tik ļoti 'pofig par saturu, galvenais, kas runā', tad garlaicību lieliski risina treneris.
Bet ja galvenais ir info plūsma, tad nodarbība to padara tikai sliktāku.

Fīča no tā tv ir piemānīt sevi, ka būs ok, varēs lupīt un uzkāpt uz tā skrejceļa/velo. Pēc tam jau tam vairs nav nozīmes, sāc skriet, esi zonā, un vairs neko nevajag.

Protams, žurnālu lasīšana uz velotrenažiera ir atsevišķa kategorija, ir redzēts, jā.