Kā cilvēks, kurš gandrīz visu pēdējo desmitgadi ir pavadījis, pētot smadzenes, varu kautrīgi piebilst, ka apgalvojums "kad organismam trūkst barības vielas, pirmās, kam atslēdz padevi, ir smadzenes" ir nonsenss.

Protams, ka barības vielu trūkums iespaido visu organismu, t.sk. smadzenes, bet tajā nav nekādas iebūvētas "bankrota programmas", pēc kuras selektīvi tiek atslēgta to padeve noteiktiem orgāniem. Cita lieta, ka smadzenes patērē saviem izmēriem neproporcionāli lielu enerģijas daudzumu, līdz ar to barības vielu ilgstošs trūkums var un mēdz izraisīt to darbības traucējumus, bet tur nav runas ne par kādu eksplicītu "padeves atslēgšanu".

Tieši tāds pats nonsenss ir replika par novērojumiem – ja vien nedzīvo 80to gadu Etiopijā vai, teiksim, blokādes laika Ļeņingradā, ir pilnīgi izslēgts, ka apkārtējā publiskajā telpā var novērot hroniskas barības vielu nepietiekamības pazīmes smadzeņu līmenī.