savācu no m. grāmatu "vienatnē pār āziju" (jumava, 1998). pati, visticamāk, nebūtu ņēmusi - un būtu lose, jo grāmata ir brīnišķa. ne jau tas, kādu arhitektūru un dabu džeks redzējis visādās turcijās un irānās (viņa mīļākais epitets ir "iespaidīgi", otrs mīļākais - "ļoti iespaidīgi"). pusi grāmatas, sākot jau ar atrašanos latvijā, aizņem šausmu stāsti par centieniem iegūt dažādas vīzas vēstniecībās un konsulātos. kā džeks nedēļām klīst pa ziemīgo ankaru, pārtiekot no baltmaizes un pepsikolas, gaidot, vai pakistāna ieliks vai neieliks viņam štempeli. kā jāslēpjas vilcienos ventilācijas telpās, jo vīzu tomēr neiedod. utt utml. bija piemirsies, cik grūti bija ceļot deviņdesmitajos trešo valstu pilsoņiem no ex-psrs valstīm.