Ir jā, ne jau visu mūžu izvairīsies no tā kā potenciālā sarunu temata. (lai gan, ārstēšana kā reiz varētu ieteikt pirmajā laikā izvairīties).

bet slima ir arī sabiedrība kā tāda.

Es pieņemu, te padoms tas pats, ko visādas 'pareizās uzvedības slejas' dod kā runāt ar draudzeni, kura ir aš tikko nāvīgi sastrīdējusies ar savu 10gadu laulības biedru.

T.i. lai kādiem vārdiem viņa viņu nolamātu, nevajag tajā nolamāšanā piedalīties vairāk par piekrītošu aicinājumu stāstīt tālāk. Nekādā gadījumā nevajag ķerties pie 'es jau uzreiz redzēju, ka viņš bija [insert expletive]un tevi tina ap pirkstu' un uzskaitīt kādos visos veidos vēl 'pilnīgi visiem apkārt' bija skaidrs, ka nemaz precēties nevajadzēja, kur nu 10 gadus kopā dzīvot. Jo tie 10 gadi ir vēsture. Tas, ka viņa savu džeku nolamā, nenozīmē, ka necietīsi, ja sāksi to darīt līdz. Pat neņemot vērā sekas, kas būs ja šie tomēr salabs.


Tāpat tā klaji pirmajā parunāšanās reizē pateikt, ka seja bija pilnīga pļocka, īsti OK nav, ja vien neesi 100% pārliecināta, ka pasmiešanās par to šobrīd būtu, zinieties, lietderīga un terapeitiska. ///es sociāli neveikls zilonis traukveikalā esmu 99.9% laika, tāpēc cenšos atcerēties kaudzi noteikumu, lai to kaut mazliet kompensētu. Tas strādā tikai daļēji.

P.s. vispār pašķirstīju cibu, lai atrastu, kur tad es tāāādu bodīšeimingu te esmu palaidusi garām, ka pilnīgi atsevišķa izsaukuma vērts. Neatradu. Un man tak būtu bijis bodīšeimings jāpamana un jāapvainojas,ne?