runājot par iepēršanu, noskatījos arī fifty shades darker.
m. kategoriski atteicās skatīties to kopā ar mani un aizgāja uz otru istabu spēlēt ģitāru. pirmo filmu viņš skatījās gan, taču pusē aizmiga. otra filma ir labāka par pirmo, jo kvalitatīvāks skrīneris, kurā pat ir samanāmas krāsas. brīžiem gan kādam no varoņiem nošķieb pusi sejas, bet tas neko diži nebojā. kopumā esmu ļoti priecīga, ka negāju uz kino, jo mājās var aiziet uztaisīt tēju, patrenēt kādu līdzsvara āsanu, nomazgāt traukus utt utml, bet filma tik iet un iet. kopumā joprojām nesaprotu prikolu. grāmatai vismaz bija neaprakstāmi salīdzinājumi un cits neplānots humors, bet filma, bet filma...