Es esmu gājusi.
Gājām divatā, tā ir interesantāk un arī drošāk, īpaši naktīs. Protams, var paveikties arī ar nepazīstamiem ceļabiedriem. Līdzi, šķiet, bija nojume, nevis telts, un katram paklājiņš. Galvenais - APAVI. Mums abiem bija zandales un botas, un ik pa laikam mainījām, kā arī gājām basām kājām, un, brienot pāri upītēm, vilkām kurpes nost. Tas bija vēl tad, kad drīkstēja iet pa šoseju. Tagad, pa krastu, visbīstamākais ir sasvīdušās vai slapjās botās dabūt smiltis.. Tulznas uzreiz klāt. Es toreiz nedabūju nevienu, ceļabiedrs vienu maziņu.
Silta cepure, apģērbs vairākās kārtās.

Te aptuveni var redzēt ekipējuma apjomu, tās somas, salīdzinot ar citām, ko esmu KD redzējusi, ir MAZIŅAS. Bet mums paveicās ar laiku, nelija lietus. Tam gan palīdz garie pončo lietusmēteļi, tomēr ir arī aukstāks, jāvelk vairāk drēbju.