vispār es pati esmu vainīga, ka mēs sarunājamies, jo reiz sajaucu viņu ar VAZLa sievu* un netīšām sveicināju. kopš tā laika autobusu pieturā mēdzu uzklausīt stāstus par to, kā visi ir nodzērušies, kā kaimiņš lohs iet slēpot, tērējot savu laiku nejēdzīgām izklaidēm, un cik tad es maksājot par elektrību? bet šodien bija kronis visam. sākās ar žēlabām par to, ka ārgaiļa laikos te viss bija ar smiltīm apkaisīts, bet tagad cilvēkiem kakls jālauž (neredzēju ne ledu, nedz arī saprotu, kāpēc domei būtu jāapsaimnieko privātīpašumi, lai vai mērs būtu ārgailis, ušakovs vai kenzaburo oe). jā, bet ārgailis arī ir pārdevies un nolaidis latviju līdz kliņķim. un tādā garā. par laimi, pienāca mikriņš, kurā grasījos kāpt, uz ko viņa noteica: nu jā, es jau šajā nevaru kāpt, man biļete jāpērk. uz ko es atteicu, ka moš senioriem haļavu kādreiz arī mikriņos dos. bet tas viņu sadusmoja, un viņa iesaucās: un tad tie, kas maksās, stāvēs kājās, bet mēs kā pļekas sēdēsim?!

*bet srsly, nespēju atšķirt šīs sievietes pēc 50 ar vienādu svaru, brillēm, mēteļiem un sejas izteiksmēm.

***

tacu kopumā mācos šo permanento nelaimīgumu un kaunināšanu lv 50+ sieviešu balsīs un sejas izteiksmēs neuztvert personīgi; re, šodien pat, nododot ķīmiskā tīrītavā segu*, uz pieņēmējas sašutušo kliedzienu: ārprāts, cik netīra!, tikai atteicu, ka jā, lol, tāpēc arī nesu uz tīrītavu. vismaz šoreiz mani neapostīja!

*par godu kristiešu jauniešiem, protams (ja nu viņi nāks no higiēnas skartajām valstīm?); varbūt pat saņemšos un noslaucīšu putekļus no grāmatplaukta, ko neesmu darījusi gadus trīs... vai četrus.