rēcīgi, ka sākotnēji nolīgu VAZLi remontam virtuvē ar cerību, ka nokaunēsies taisīt sūdu, jo es tak viņam ar slotaskātu pie grīdas varu klauvēt, un katru dienu acīs jāskatās. a huļi! viss rezultējās tajā, ka remonts divus mēnešus nevar sākties*, jo "vēl nedēļu", "es esmu TĀ aizņemts", "es tagad nevaru runāt, jo eju ar suni ārā", "es strādāju citur", bet pašam mašīna stāv pie ārdurvīm un balss grand pa visu māju.

es ķipa saprotu, ka var melot un taisīt padlas, ja no tā pašam nāk kāds labums, bet šoreiz jūtos reāli apstulbusi (jo pat avansu iemaksāt nepaspēju).

sliktākais ir tajā, ka tagad nāksies kaut kā uzvediski demonstrēt, kāds viņš ir dirsa, bet tas nav mans mīļākais hobijs :(

*bet tūlīt sāksies (lol), jo mēs esam beidzot pārstājuši pīties ar īstiem večiem virs 40