kad mēs pavasarī domājām, ko ņemt, saskārāmies, ka praktiski visiem speciem ir kaut kāds fašisms pret kādu konkrētu marku. neieteiks nekādā gadījumā, lai gan atbilst tam, kas nepieciešams, bet, ja uzprasīs par to pats, tad teiks, ka sūds, lai gan nevarēs nosaukt nevienu konkrētu lietu, ar kuru būtu paredzamas problēmas. nu, piemēram, daudzi nezkāpēc ienīst tos pašus opeļus, lai gan es zinu cilvēkus, kas brauc ar opeli dziedādami.

ok, dzīvojot Rīgā mašīna ir lukusprece, jo nav nepieciešama, lai nokļūtu uz 20km attālo pagasta centru, bet tā dod baigo brīvības sajūtu - ka vari jebkad nokļūt jebkur. ok, var nebūt naudas degvielai, bet ja ļoti vajag, var arī aizņemties un Gulbenes mūžamežā nokļūt arī nakts vidū, nevis tad, kad nu iet tas satiksmes autobuss, turklāt mašīnā var arī gulēt (mēs esam diezgan daudz gulējuši arī Golfā, bet Mondeo var gulēt pat ar komfortu). tīri tikai tiesību esamība jau ļoti atvieglo dzīvi, jo nepieciešamības gadījumā mašīnu var aizņemties no draugiem vai paņemt nomā. tiesības ir viena no foršākajām lietām, kas ar mani notikusi. galvenais ļoti rūpīgi izvēlēties kādu mašīnu pirkt. es, piemēram, pati nekad mūžā nebūtu gribējusi tādu Golfu, kā mums bija, bet mums viņu atdeva un dāvinātam zirgam zobos... par Mondeo esmu ļoti laimīga, galvenais, lai viņš ilgi turas pie labas veselības, jo mēs neviens neesam baigais auto čubinātājs.