par ksenofobisma kultivēšanu arī neko nezinu, lai gan nacionālismā un jebkuras grupas pašidentifikācijā lielu lomu spēlē nošķīrums starp svešajiem un savējiem, t.i., robežas, kuri ir savējie, un kuri ir citi. vai no svešajiem jābaidās, nezinu, varbūt reizēm ir jābaidās, varbūt reizēm nav. taču robežas vilkšana (kura turklāt ir neskaidra, vienmēr atvērta projekta stadijā, ir nenoliedzama).
sevis izcelšana, nu, vismaz sākotnēji latvieši nebūt nemēģināja sevi izcelt pāri kādam citam. 19. gs. jautājums drīzāk bija par to, ka latvieši ir tikpat pilnvērtīga grupa (kas drīkst 'izcelties') kā baltvācieši vai krievi. lūk, arī viss nacionālisms. tas, ka reizēm kāds, balstoties uz tautas pārākumu ir gribējis uzbruk citam, neko nemaina. krievu nacionālisms, ejot pāri robežai, piemēram, atduras pret latviešu nacionālismu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: