Un kā vēl! Divām!! mammas draudzenēm, no kurām viena audzina adoptētu bērnu, bet otrai bērns invalīds, jo guva traumu, ne tikai bija lomabrdā aiznests viss, ko var, bet cik bieži vien drīkstēja, tik bieži gāja nodot. Jo ja tev nav NEKĀ, ko ēst, tā vairs nav sīcene. Un dzīves apstakļi bija tādi, ka tie pieci eiro ir vajadzīgi. Un aizņemties no draugiem un radiem tu vari līdz robežai.