vsp vispvairāk es identificējos ar pēteronkuli
Daudzi iebildīs, ka šis zvans jau nav nekāds īsts darbs un nevienam īsti nav vajadzīgs, taču aicinu apsvērt scenāriju, kurā sievietes Pēteronkuļa dzīvē pārtrauc pildīt sociālās līmes funkciju. Šajā scenārijā Pēteronkulis ir ļoti vientuļš un psihisku saslimšanu, pašnāvības un pāragras nāves riska grupā, jo viņam nav atbalsta attiecību un nav arī nepieciešamo sociālo iemaņu, lai tādas radītu ---> wtf?!

a) dažos gadījumos aiz emocionālā darba slēpjas emocionālā vardarbība. ahahā, visu gadu no mums izvairījies, nu nekas, ziemīši, ģimenes svētki, nu atkauties neizdosies!
b) vai atteikšanās redzēt, ka pēteronkulim patiesībā ir visnotaļ adekvātas un dažādas attiecības, tikai, lūk, emocionālās darbinieces šajā lokā neietilpst.
c) ok, iespējams, paies pieci gadi, un pēteronkulis sapratīs, ka kaut kas nav tā, sāks ilgoties pēc cilvēkiem un, surprise, uzzvanīs pats. cilvēki taču ir traki un totāli nedod iespēju pēc viņiem noilgoties!