turpinu atklāt lielisko trenažieru pasauli. teorētiski varētu arī neatklāt pati, bet pieiet pie dežūrtrenera un pajautāt, kas un kā. bet kāpēc jautāt, ja var nejautāt. plus, jāpiedomā pie tā, lai tevi nepamana, ja neesi īpaši veiksmīgs savos atklājumos, un te atkal noder būšana pundurītei.

šoreiz iemēģināju soļotāju (nu, tomēr nepatīk man skriet), kas man ļoti patika - un ātrumu tur var sabakstīt, un pacēlumu uztaisīt, un tā es visa tāda braši un ātri soļoju kalnā, un priecājos, ka mans pulss stabili turas 80% no pieļaujamā maksimuma, un biju ļ. pārsteigta, ka treniņa beigās trenažieris izmeta man lielu FAIL par nespēju tikt līdzi, kā izrādās. turpināšu atklāt vēl ;(