Man liekas, ka kaut kādas izmaiņas tomēr ir un nevis no mūžīgās "a kad mēs augām" sērijas, bet ļoti nopietnā cilvēces apziņas līmenī, kur tagad apziņa sāk koncentrēties gadžetu virzienā. Sīkie, kuri čut ne kopš dzimšanas vairs nepazīst nepastarpinātu kontaktu ar ārpasauli, tagad uzaug ar jūtūberiem un mēmēm kā savām autoritātēm un noteikti lielāko daļu sava laika pavada, lūrot vienā vai citā ekrānā, un ar grūtībām koncentrējas uz tekstu, kas pārsniedz 140 zīmes, visticamāk skolotājiem un vecākiem kļūst par aizvien lielāku apgrūtinājumu. Bet, ļoti-ļoti iespējams, ka maldos un sīkie ir bijuši vienlīdz kaitinoši visos laikos.