nabaga m. jau kādu mēnesi zondē mani potenciālo dzimšanas dienu vēlmju sakarā un smagi nopūšas. es viņu lieliski saprotu, man ar sevi arī būtu grūti. par šmotkām un brjuļikiem izbesītos*, citi nieki neinteresē, vienīgie pirkumi pēdējā piecgadē, ko vērtēju par jēgpilniem esam, bija e-lasītājs, termoveļa un hanteles, un es pat inkvizīcijas krēslā nespētu iedomāties, ko VĒL man varētu vajadzēt. bez tam, ķipa es nezinu, ka ja tev ir iedots algas pielikums, tev gribas papriecāties par cipariem kontā, nevis notriekt tos nah.
(ok, es joprojām neatteiktos no mājas ar aizaugušu dārzu un ceļojuma uz grenlandi, bet visādi citādi būs laikam tiešā tekstā jāsāk runāt, ka ļ. priecātos par iespēju visu dienu
dzert un drāzties, vai drāzties un aizbraukt uz purvu, vai tml.)
*no mana iemīļotā
kapeikpisēju bloga aizguvu ideju neiegādāties nekādus apģērba gabalus veselu gadu. o, es jau tagad esmu priecīgās priekšnojautās. iespējams, tā ir kāda kompulsīva psihiska novirze.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: